12. Dvādasakanipāto

464. Cūḷakuṇālajātakaṃ (1)

1.

Luddhānaṃ [khuddānaṃ (sī. syā. pī.)] lahucittānaṃ, akataññūna dubbhinaṃ;

Nādevasatto puriso, thīnaṃ saddhātumarahati.

2.

Na tā pajānanti kataṃ na kiccaṃ, na mātaraṃ pitaraṃ bhātaraṃ vā;

Anariyā samatikkantadhammā, sasseva cittassa vasaṃ vajanti.

3.

Cirānuvuṭṭhampi [cirānuvutthampi (sī. pī.)] piyaṃ manāpaṃ, anukampakaṃ pāṇasamampi bhattuṃ [santaṃ (sī. syā. pī.)];

Āvāsu kiccesu ca naṃ jahanti, tasmāhamitthīnaṃ na vissasāmi.

4.

Thīnañhi cittaṃ yathā vānarassa, kannappakannaṃ yathā rukkhachāyā;

Calācalaṃ hadayamitthiyānaṃ, cakkassa nemi viya parivattati.

5.

Yadā tā passanti samekkhamānā, ādeyyarūpaṃ purisassa vittaṃ;

Saṇhāhi vācāhi nayanti menaṃ, kambojakā jalajeneva assaṃ.

6.

Yadā na passanti samekkhamānā, ādeyyarūpaṃ purisassa vittaṃ;

Samantato naṃ parivajjayanti, tiṇṇo nadīpāragatova kullaṃ.

7.

Silesūpamā sikhiriva sabbabhakkhā, tikkhamāyā nadīriva sīghasotā;

Sevanti hetā piyamappiyañca, nāvā yathā orakūlaṃ parañca.

8.

Na tā ekassa na dvinnaṃ, āpaṇova pasārito;

Yo tā mayhanti maññeyya, vātaṃ jālena bādhaye [bandhaye (syā. ka.)].

9.

Yathā nadī ca pantho ca, pānāgāraṃ sabhā papā;

Evaṃ lokitthiyo nāma, velā tāsaṃ na vijjati [imissā gāthāya pubbaddhāparaddhaṃ vipariyāyena dissati (ka.)].

10.

Ghatāsanasamā etā, kaṇhasappasirūpamā;

Gāvo bahitiṇasseva, omasanti varaṃ varaṃ.

11.

Ghatāsanaṃ kuñjaraṃ kaṇhasappaṃ, muddhābhisittaṃ pamadā ca sabbā;

Ete naro niccayato [niccayatto (sī. pī.)] bhajetha, tesaṃ have dubbidu sabbabhāvo [saccabhāvo (syā.)].

12.

Naccantavaṇṇā na bahūnaṃ kantā, na dakkhiṇā pamadā sevitabbā;

Na parassa bhariyā na dhanassa hetu, etitthiyo pañca na sevitabbāti.

Cūḷakuṇālajātakaṃ paṭhamaṃ.

465. Bhaddasālajātakaṃ (2)

13.

Kā tvaṃ suddhehi vatthehi, aghe vehāyasaṃ [vehāsayaṃ (sī. pī.)] ṭhitā;

Kena tyāssūni vattanti, kuto taṃ bhayamāgataṃ.

14.

Taveva deva vijite, bhaddasāloti maṃ vidū;

Saṭṭhi [saṭṭhiṃ (sī. pī.)] vassasahassāni, tiṭṭhato pūjitassa me.

15.

Kārayantā nagarāni, agāre ca disampati;

Vividhe cāpi pāsāde, na maṃ te accamaññisuṃ;

Yatheva maṃ te pūjesuṃ, tatheva tvampi pūjaya.

16.

Taṃ ivāhaṃ [tañca ahaṃ (sī. syā. pī.)] na passāmi, thūlaṃ kāyena te dumaṃ;

Ārohapariṇāhena, abhirūposi jātiyā.

17.

Pāsādaṃ kārayissāmi, ekatthambhaṃ manoramaṃ;

Tattha taṃ upanessāmi, ciraṃ te yakkha jīvitaṃ.

18.

Evaṃ cittaṃ udapādi, sarīrena vinābhāvo;

Puthuso maṃ vikantitvā, khaṇḍaso avakantatha.

19.

Agge ca chetvā majjhe ca, pacchā mūlamhi chindatha [mūlañca chindatha (sī.), mūlaṃ vichindatha (pī.)];

Evaṃ me chijjamānassa, na dukkhaṃ maraṇaṃ siyā.

20.

Hatthapādaṃ [hatthapāde (ka.)] yathā chinde [chinne (ka.)], kaṇṇanāsañca jīvato;

Tato pacchā siro chinde, taṃ dukkhaṃ maraṇaṃ siyā.

21.

Sukhaṃ nu khaṇḍaso chinnaṃ, bhaddasālavanappati;

Kiṃ hetu kiṃ upādāya, khaṇḍaso chinnamicchasi.

22.

Yañca hetumupādāya, hetuṃ dhammūpasaṃhitaṃ;

Khaṇḍaso chinnamicchāmi, mahārāja suṇohi me.



我来为您翻译这段巴利文经文成简体中文：
12. 十二集
464. 小鸠那罗本生经 (1)
1.
对于贪婪轻浮之人，忘恩负义背信弃义者，
智者不应轻信女人。
2.
她们不知恩与责任，不顾母亲父亲兄弟；
非正道者越轨而行，随心所欲任意而为。
3.
即使长期相处的挚爱，令人愉悦富有同情心，如生命般亲近的丈夫；
在困难时刻她们也会抛弃，因此我不信任女人。
4.
女人之心如猕猴般，如树影般忽左忽右；
女人之心变幻无常，如车轮般不停转动。
5.
当她们审视之时若见，男人财富值得索取；
便用温柔话语引诱，如甘菩阇人训练水生马。
6.
当她们审视之时若见，男人财富不值索取；
便四处远离此男人，如渡河者弃筏而去。
7.
她们如胶似漆却食一切，如火焰般狡诈如急流；
她们亲近可爱不可爱者，如船往返两岸。
8.
她们不属于一人二人，如开放的市集；
若有人认为她们是我的，如同用网捕风。
9.
如同江河与道路，如酒馆集会所水井；
世间女人正是如此，于她们无有底线。
10.
她们如同烈火，如同眼镜蛇；
如牛食外草，择优而取。
11.
烈火大象黑蛇，受膏油涂顶的女人；
智者应常远离此等，难知其真实本性。
12.
不过分美丽非众人喜爱，不善解人意的女人不可亲近；
他人之妻与为财而嫁者，此五种女人不可亲近。
小鸠那罗本生经第一
465. 贤沙罗本生经 (2)
13.
你身着洁白衣裳，立于虚空之中；
为何泪水涟涟，何故惊惧至此。
14.
在您的国土之中，我被称为贤沙罗；
六万年之久，我受人崇敬而立。
15.
当他们建造城市，居所和宫殿，
以及种种楼阁，他们从不轻视我；
如同他们崇敬我，愿您也如此崇敬。
16.
我今不见你，体躯如此粗壮的树；
以身高与围度，天生就如此壮丽。
17.
我将建造宫殿，单柱且优美；
我将把你置于其中，愿你长寿仙人。
18.
如此想法升起，将与身体分离；
请将我切成许多片，分段砍伐。
19.
先砍上端而后中段，最后砍断根部；
如此砍伐于我，死亡将不会痛苦。
20.
如同切断手脚，及活人耳鼻；
最后再斩首，那样死亡痛苦。
21.
贤沙罗林王啊，分段砍伐可有安乐；
因何缘由，你愿被分段砍伐。
22.
因某种缘由，与正法相应之因；
我愿被分段砍伐，大王请听我说。

23.

Ñātī me sukhasaṃvaddhā, mama passe nivātajā;

Tepihaṃ upahiṃseyyaṃ, paresaṃ asukhocitaṃ.

24.

Ceteyyarūpaṃ [cetabbarūpaṃ (sī. pī.)] cetesi, bhaddasālavanappati;

Hitakāmosi ñātīnaṃ, abhayaṃ samma dammi teti.

Bhaddasālajātakaṃ dutiyaṃ.

466. Samuddavāṇijajātakaṃ (3)

25.

Kasanti vapanti te janā, manujā kammaphalūpajīvino;

Nayimassa dīpakassa bhāgino, jambudīpā idameva no varaṃ.

26.

Tipañcarattūpagatamhi cande, vego mahā hehiti sāgarassa;

Uplavissaṃ dīpamimaṃ uḷāraṃ, mā vo vadhī gacchatha leṇamaññaṃ.

27.

Na jātuyaṃ sāgaravārivego, uplavissaṃ dīpamimaṃ uḷāraṃ;

Taṃ me nimittehi bahūhi diṭṭhaṃ, mā bhetha kiṃ socatha modathavho [modatha vo (ka.) 6.38 moggallānasuttaṃ passitabbaṃ].

28.

Pahūtabhakkhaṃ bahuannapānaṃ, pattattha āvāsamimaṃ uḷāraṃ;

Na vo bhayaṃ paṭipassāmi kiñci, āputtaputtehi pamodathavho.

29.

Yo devoyaṃ dakkhiṇāyaṃ [dakkhiṇassaṃ (sī.)] disāyaṃ, khemanti pakkosati tassa saccaṃ;

Na uttaro vedi bhayābhayassa, mā bhetha kiṃ socatha modathavho.

30.

Yathā ime vippavadanti yakkhā, eko bhayaṃ saṃsati khemameko;

Tadiṅgha mayhaṃ vacanaṃ suṇātha, khippaṃ lahuṃ mā vinassimha sabbe.

31.

Sabbe samāgamma karoma nāvaṃ, doṇiṃ daḷhaṃ sabbayantūpapannaṃ;

Sace ayaṃ dakkhiṇo saccamāha, moghaṃ paṭikkosati uttaroyaṃ;

Sā ceva no hehiti āpadatthā, imañca dīpaṃ na pariccajema.

32.

Sace ca kho uttaro saccamāha, moghaṃ paṭikkosati dakkhiṇoyaṃ;

Tameva nāvaṃ abhiruyha sabbe, evaṃ mayaṃ sotthi taremu pāraṃ.

33.

Na ve sugaṇhaṃ paṭhamena seṭṭhaṃ, kaniṭṭhamāpāthagataṃ gahetvā;

Yo cīdha tacchaṃ [majjhaṃ (sī. syā. pī.)] paviceyya gaṇhati [gaṇhi (ka.)], sa ve naro seṭṭhamupeti ṭhānaṃ.

34.

Yathāpi te sāgaravārimajjhe, sakammunā sotthi vahiṃsu vāṇijā;

Anāgatatthaṃ paṭivijjhiyāna, appampi nācceti sa bhūripañño.

35.

Bālā ca mohena rasānugiddhā, anāgataṃ appaṭivijjhiyatthaṃ;

Paccuppanne sīdanti atthajāte, samuddamajjhe yathā te manussā.

36.

Anāgataṃ paṭikayirātha kiccaṃ, ‘‘mā maṃ kiccaṃ kiccakāle byadhesi’’;

Taṃ tādisaṃ paṭikata [paṭikataṃ (ka.), paṭigata (sī. aṭṭha.), paṭikacca (?)] kiccakāriṃ, na taṃ kiccaṃ kiccakāle byadhetīti.

Samuddavāṇijajātakaṃ tatiyaṃ.

467. Kāmajātakaṃ (4)

37.

Kāmaṃ kāmayamānassa, tassa ce taṃ samijjhati;

Addhā pītimano hoti, laddhā macco yadicchati.

38.

Kāmaṃ kāmayamānassa, tassa ce taṃ samijjhati;

Tato naṃ aparaṃ kāme, dhamme taṇhaṃva vindati.

39.

Gavaṃva siṅgino siṅgaṃ, vaḍḍhamānassa vaḍḍhati;

Evaṃ mandassa posassa, bālassa avijānato;

Bhiyyo taṇhā pipāsā ca, vaḍḍhamānassa vaḍḍhati.

40.

Pathabyā sāliyavakaṃ, gavassaṃ [gavāsaṃ (sī. syā. pī.)] dāsaporisaṃ;

Datvā ca [datvāpi (sī. syā.), datvā vā (pī.)] nālamekassa, iti vidvā [viddhā (syā.)] samaṃ care.

41.

Rājā pasayha pathaviṃ vijitvā, sasāgarantaṃ mahimāvasanto;

Oraṃ samuddassa atittarūpo [atittirūpo (ka.)], pāraṃ samuddassapi patthayetha.

42.

Yāva anussaraṃ kāme, manasā titti nājjhagā;

Tato nivattā paṭikamma disvā, te ve sutittā ye [tittā (sī. syā. pī.)] paññāya tittā.



我来为您翻译这段巴利文成简体中文：
23.
我的亲族安乐成长，在我身旁生长茂盛；
我也会伤害他们，这对他人不会带来快乐。
24.
贤沙罗林王啊，你所思虑值得思虑；
你对亲族怀有善意，我给予你无畏之安。
贤沙罗本生经第二
466. 海商本生经 (3)
25.
那些人耕种播种，人们靠业果而生；
此岛无缘得享，瞻部洲（印度）才是我们的福地。
26.
当月亮升起五三夜，大海将掀起巨浪；
将淹没这广阔之岛，勿遭杀身之祸速寻他处避难。
27.
这海水巨浪绝不会，淹没这广阔之岛；
我已见诸多征兆，莫惊惧何须忧愁当欢喜。
28.
食物丰富饮食众多，你们已得此胜处；
我不见任何危险，愿你们与子孙同乐。
29.
南方那位神明，呼喊着安全他说实话；
北方者不知危与安，莫惊惧何须忧愁当欢喜。
30.
如这些夜叉意见相左，一说危险一说安全；
那么请听我一言，免得我们全都速速灭亡。
31.
让我们齐心造船只，坚固船筏具备工具；
若南方者所言为真，北方者反对无理；
此船将助我们脱险，我们也不必弃此岛。
32.
若北方者所言为真，南方者反对无理；
我们便全都登上此船，如此平安渡至彼岸。
33.
不应执着最先所闻为最胜，也不该取最后所闻；
若能明辨真相择其中，此人必达最胜之处。
34.
如彼等商人于海中，凭己业得以平安；
能洞察未来之事，即使小智亦不轻视。
35.
愚者为贪欲所困，不能洞察未来之事；
当事发生时方才沉沦，如彼等人困于海中。
36.
应预先处理未来之事，"勿让要事临时困扰我"；
如此预先备办之人，要事临时不会困扰。
海商本生经第三
467. 欲望本生经 (4)
37.
对于追求欲望者，若能如愿以偿；
必定心生欢喜，得到所欲之物。
38.
对于追求欲望者，若能如愿以偿；
随后对其他欲望，如渴求法一般。
39.
如同有角之牛，角随成长而长；
如是愚昧之人，不知不觉之间；
渴爱与饥渴俱，随其成长而增。
40.
纵使给予大地稻麦，牛马奴仆佣人；
仍不足以满足一人，智者知此当行中道。
41.
国王以力征服大地，统治海边诸国；
此岸尚未满足，还想要得彼岸。
42.
只要心念追忆欲望，心灵便得不到满足；
若能返观见其本质，唯智慧能得真满足。
User: 继续翻译468. Janasandhajātakaṃ (5)
Ayaṃ pure janasandho, pakkhavādī balaṃ brūsi [brūvi (syā. ka.)];
Janappadampi jīyittha, kasmā dāni palayyasi.
Balavāpi hi mandehi, yujjhamāno nivaṭṭati;
Jano janamhi sammaddo, tasmā dāni palāyati.
Kāmesu brahmacariyavā [brahmacārī (sī. pī.)], pubbe yo janatāmagā;
Svāyaṃ patī palāyati, janasandho parājito;
Santi hi vipulā kāmā, na ca te paribhuñjati.
Ye keci manujā loke, bhogā vipulatāmayaṃ;
Asantuṭṭhā sakhārāmaṃ, dukkhino vata jīvino.
Akulassa kule jātā, anatthaṃ kulamāvahaṃ;
Tadeke nappajānanti, dhīrā vivaṭṭachadanā.
Ayamevettha akkhāto, nayimaṃ aññe vijānisuṃ [vijāniṃsu (syā. pī.), vijānīsu (ka.)];
Asaṃvibhajamāno so, asantaṃ meva sevati;
Tasmā parakkame poso, na ca pamajjeyya [pamāde (pī.)] paṇḍito [yattha pamajjanti (ka.)].
Yo hi koci manussesu, arahataṃ [arāhakaṃ (sī. syā. pī.)] paribhuñjati;
Ācerako dukkhasīlo [dukkhaseyyaṃ (sī.)] hoti, paribhūto acetaso.
Dhiratthu taṃ yasalābhaṃ, dhanalābhañca brāhmaṇa;
Yā vutti vinipātena, adhammacaraṇena vā.
Api Brahme tālamattaṃ, api kañcanapokkharaṃ;
Āmodamānā gacchanti, esa dhammo sanantanoti.
Janasandhajātakaṃ pañcamaṃ.
Mahākaṇhajātakaṃ (6)
Ayaṃ so mahisaṃ hantvā, purisaṃ hantvā [purisañca bālo (sī.)] mahākapi;
Pāpaṃ kammamakāsī taṃ [pāpakammaṃ akāsi so (pī.)], upasanto dāni dissati.
Etaṃ [esa (sī. syā. pī.)] hi maraṇaṃ seyyo, yaṃ parājitamātapo;
Na cāyaṃ paṭipajjeyya, kāmahetuṃ punappunaṃ.
Ādittaṃva palāyanti, santāse na labhe sukhaṃ;
Bahukārañca santāsaṃ, saṭho dhutto akāsahaṃ.
Na paṇḍitena vaditabbaṃ [vaddhitabbaṃ (sī. pī.)], hāsayitvā dukhasmiṃ [dukkhassa (sī. pī.)] vā;
Gutto nindāpasaṃsāsu, samo ca paṭipajjatha.
Yo ca etāni ṭhānāni, parivajjeti bhikkhavo;
Dūre sametā janatā, sammukhā tu na bhāsare;
Kāmā hi lokamhi na santi santā, tasmā janindāsu na tesu gadhitā.
Tāso hi lokaṃ patati mahādukkhaṃ, sacittamattaṃ hi balañca ettha;
Māyañca lobhañca pamādameva, pariggahañceva [pariggahaṃ vā (syā.)] kavi satrusaṅkha [satrusaṅkhā (sī.), satrusaṅkhyā (syā.), satrusakkāti (pī.)].
Santo ca tuṭṭhā atimānamena, vimocayanti na karonti kiñci;
A: 好的,我来为您翻译这段巴利文成简体中文：
468. 阇那珊陀本生经 (5)
43.
这位从前的阇那珊陀，号称善辩又有力量；
连国土也曾征服，为何如今逃跑。
44.
即使力量强大者，与愚者争斗也会退缩；
人与人相互冲突，所以如今逃跑。
45.
在欲望中修梵行，从前统领众人；
如今这位领袖逃跑，阇那珊陀已败；
虽有丰富欲乐，却不能享用它们。
46.
世间所有人类，享受丰富财富；
不知满足快乐，实为痛苦生活。
47.
生于非族之族，为族带来灾祸；
有些人不了解，智者已除蔽障。
48.
此中已经说明，其他人不了解；
不愿分享之人，亲近不善之人；
因此智者应当精进，不应放逸。
49.
任何人之中，享用不应得者；
行为恶苦难，无智受轻视。
50.
诅咒那名利，及财富婆罗门；
以堕落方式，或非法而活。
51.
即使梵天之高，即使金莲之贵；
欢喜而离去，此乃古老法则。
阇那珊陀本生经第五
469. 大黑本生经 (6)
52.
这位杀死水牛，又杀死人的大猿；
造作恶业之人，如今似乎已平静。
53.
宁愿选择死亡，胜过失败无力；
不应再次犯错，为欲望而重蹈。
54.
如逃离火焰，恐惧中无安乐；
我这狡诈恶徒，造作诸多恐惧。
55.
智者不应言说，戏弄或带来痛苦；
远离毁誉之事，平等正直而行。
56.
比丘们若能避开，这些境地；
众人远离此人，当面不与言说；
世间无有安稳欲乐，故不应执著于众人诽谤。
57.
恐惧给世间带来大苦，此中唯有自心为力；
虚幻贪欲与放逸，占有欲被智者视为敌。
58.
圣者满足无傲慢，解脱不造作诸业；
User: 继续翻译Aññatra dhammacariyāya, api kāmāni sevare;
Dhammo hi santo kathito, tasmā dhammaṃ pare care.
Uṭṭhahatha nisīdatha, ko attho supitena vo;
Āturānañhi kā niddā, sallaviddhāna ruppataṃ.
Uṭṭhahatha nisīdatha, daḷhaṃ sikkhatha sāsanaṃ;
Mā vo pamatte viññāya, maccurājā amohayittha vasānuge.
Yañhi etaṃ visattañca, visālaṃ cāpi jaṅgamaṃ;
Ekañca sattaṃ disvāna, tenattānaṃ na kallayi [pālaye (ka.)].
Dhammena carati loke, puññapāpapahāyino;
Kaṇhākaṇhavisuddho hi, so gharāvāsamāvasī [āvasanti (syā.)]ti.
Mahākaṇhajātakaṃ chaṭṭhaṃ.
Kosiyajātakaṃ (7)
Asayhasāhī [asayhaṃsāhī (syā.)] puriso, dubbalo purisātimānī;
Pharusūpahatassapi, attho jātavedassamiva.
Asabbakālaṃ timiraṃ, asabbakālaṃ pajjoto;
Asabbakālaṃ aggipi, kālena vivadāmase.
Dhūmaggivaṇṇaṃ [dhūmampi (sī. pī.), dhūmaggi (ka.)] rattammukhiṃ, osadhiṃ viya pabbate;
Manoramaṃ dassaneyyaṃ, kathaṃ macco vivāhaye [vināsaye (sī. pī.), vivāhare (ka.)].
Yathā pāsāṇakhando te, phusitena nipajjati;
Osadhī kilamissāmi, attho jātavedassamiva.
Nayo amayo me, adhirohatu maṃ nayo;
Satayaṃ sahassayaṃ, aggiṃ mayaṃ [tadā mayaṃ (sī. pī.)] parimocayeti.
Kosiyajātakaṃ sattamaṃ.
Meṇḍakajātakaṃ (8)
Yattha verī nivisati, na vase tattha paṇḍito;
Ekarattaṃ dirattaṃ vā, dukkhaṃ vasati verisu.
Ayaṃ pure vijjamattāya, andhānaṃ parimocayi;
Tassa nūnaṃ mahantena, attho jātova kosiya.
Na kiñci maññe asadisaṃ, evaṃ nūna titikkhati;
Avekkhiyāna titikkhe yaṃ [titikkheyyaṃ (sī.), titikkhassu (ka.)], maññāmi assavaṃ varaṃ.
Na hi maccassa jānato, addhā jīvitasaṃsayo;
Nāti sabbaṃ virocati, maññāmi assavaṃ varaṃ.
Yathāpi purisaṃ dantaṃ, damathereva sārathi;
Evaṃ dutthamanāpannaṃ, sañchinnapattamādaraṃ;
Saṃ

43.

Paññāya tittinaṃ [tittīnaṃ (sī. syā.)] seṭṭhaṃ, na so kāmehi tappati;

Paññāya tittaṃ purisaṃ, taṇhā na kurute vasaṃ.

44.

Apacinetheva kāmānaṃ [kāmāni (sī. syā. pī.)], appicchassa alolupo;

Samuddamatto puriso, na so kāmehi tappati.

45.

Rathakārova cammassa, parikantaṃ upāhanaṃ;

Yaṃ yaṃ cajati [jahati (syā. ka.)] kāmānaṃ, taṃ taṃ sampajjate sukhaṃ;

Sabbaṃ ce sukhamiccheyya, sabbe kāme pariccaje.

46.

Aṭṭha te bhāsitā gāthā, sabbā honti sahassiyo [sahassiyā (?) upari sutasomajātake tathā dissati];

Paṭigaṇha mahābrahme, sādhetaṃ tava bhāsitaṃ.

47.

Na me attho sahassehi, satehi nahutehi vā;

Pacchimaṃ bhāsato gāthaṃ, kāme me na rato mano.

48.

Bhadrako [saddo (sī.)] vatāyaṃ māṇavako, sabbalokavidū muni;

Yo imaṃ taṇhaṃ [yo taṇhaṃ (sī. syā.)] dukkhajananiṃ, parijānāti paṇḍitoti.

Kāmajātakaṃ catutthaṃ.

468. Janasandhajātakaṃ (5)

49.

Dasa khalu imāni [khalumāni (syā.)] ṭhānāni, yāni pubbe akaritvā;

Sa pacchā manutappati, iccevāha [iccāha rājā (sī. syā. pī.)] janasandho.

50.

Aladdhā vittaṃ tappati, pubbe asamudānitaṃ;

Na pubbe dhanamesissaṃ, iti pacchānutappati.

51.

Sakyarūpaṃ pure santaṃ, mayā sippaṃ na sikkhitaṃ;

Kicchā vutti asippassa, iti pacchānutappati.

52.

Kūṭavedī pure āsiṃ, pisuṇo piṭṭhimaṃsiko;

Caṇḍo ca pharuso cāpi [cāsiṃ (sī. syā. pī.)], iti pacchānutappati.

53.

Pāṇātipātī pure āsiṃ, luddo cāpi [cāsiṃ (sī. pī.)] anāriyo;

Bhūtānaṃ nāpacāyissaṃ, iti pacchānutappati.

54.

Bahūsu vata santīsu, anāpādāsu itthisu;

Paradāraṃ asevissaṃ, iti pacchānutappati.

55.

Bahumhi vata santamhi, annapāne upaṭṭhite;

Na pubbe adadaṃ [adadiṃ (sī.)] dānaṃ, iti pacchānutappati.

56.

Mātaraṃ pitarañcāpi, jiṇṇakaṃ gatayobbanaṃ [jiṇṇake gatayobbane (sī. syā. pī.)];

Pahu santo na posissaṃ, iti pacchānutappati.

57.

Ācariyamanusatthāraṃ , sabbakāmarasāharaṃ;

Pitaraṃ atimaññissaṃ, iti pacchānutappati.

58.

Samaṇe brāhmaṇe cāpi, sīlavante bahussute;

Na pubbe payirupāsissaṃ, iti pacchānutappati.

59.

Sādhu hoti tapo ciṇṇo, santo ca payirupāsito;

Na ca pubbe tapo ciṇṇo, iti pacchānutappati.

60.

Yo ca etāni ṭhānāni, yoniso paṭipajjati;

Karaṃ purisakiccāni, sa pacchā nānutappatīti.

Janasandhajātakaṃ pañcamaṃ.

469. Mahākaṇhajātakaṃ (6)

61.

Kaṇho kaṇho ca ghoro ca, sukkadāṭho pabhāsavā [patāpavā (sī. syā. pī.)];

Baddho pañcahi rajjūhi, kiṃ ravi [dhīra (sī. pī.), vīra (syā.)] sunakho tava.

62.

Nāyaṃ migānamatthāya, usīnaka [usīnara (sī. pī.), usīnnara (syā.)] bhavissati;

Manussānaṃ anayo hutvā, tadā kaṇho pamokkhati.

63.

Pattahatthā samaṇakā, muṇḍā saṅghāṭipārutā;

Naṅgalehi kasissanti, tadā kaṇho pamokkhati.

64.

Tapassiniyo [tapanīyā (ka.) dutiyantapadāni hetāni] pabbajitā, muṇḍā saṅghāṭipārutā;

Yadā loke gamissanti, tadā kaṇho pamokkhati.

65.

Dīghottaroṭṭhā jaṭilā, paṅkadantā rajassirā;

Iṇaṃ codāya [vodāya (sī. pī.), codaya (syā.)] gacchanti, tadā kaṇho pamokkhati.

66.

Adhicca vede [vedaṃ (ka.)] sāvittiṃ, yaññatantañca [tantrañca (sī. syā. pī.)] brāhmaṇā;

Bhatikāya yajissanti, tadā kaṇho pamokkhati.



我来为您翻译这段巴利文成简体中文：
43.
以智慧满足为最胜，他不为欲望所满足；
智慧满足之人，不为渴爱所控制。
44.
减少欲望之人，少欲无有贪婪；
如海般广大之人，不为欲望所满足。
45.
如制车匠削皮，修整鞋子；
舍弃一分欲望，即得一分安乐；
若欲得全部安乐，应舍弃一切欲望。
46.
你所说的八偈，每偈值千金；
请接受大梵天，你所说确为真实。
47.
我不需要千金，百万亿也不要；
最后所说偈颂，我心不乐欲望。
48.
这位青年真是贤善，明了一切世间的圣者；
能如此了知渴爱，生苦之源的智者。
欲望本生经第四
468. 阇那珊陀本生经 (5)
49.
这确实是十种境况，过去未曾实行；
后来追悔莫及，阇那珊陀如是说。
50.
未得财富而懊悔，往昔未曾积蓄；
"我过去为何不求财"，如此后悔莫及。
51.
过去有能力之时，我未学习技艺；
"无技艺者生活艰难"，如此后悔莫及。
52.
过去我是伪证者，两舌背后伤人；
又暴躁且言语粗暴，如此后悔莫及。
53.
过去我曾杀生命，残暴且不高尚；
不尊重众生，如此后悔莫及。
54.
当有众多女子，不依附他人时；
却与人妻行邪淫，如此后悔莫及。
55.
当有众多丰富，饮食摆设之时；
过去未曾布施，如此后悔莫及。
56.
对于父母双亲，年迈失去青春；
有能力却不赡养，如此后悔莫及。
57.
对于教导之师，能赐予一切乐趣；
我曾轻视父亲，如此后悔莫及。
58.
对于沙门婆罗门，持戒多闻之士；
过去未曾亲近，如此后悔莫及。
59.
修行苦行为善，亲近寂静之人；
过去未修苦行，如此后悔莫及。
60.
若能于此诸境，如理正确实行；
完成人之职责，后来不会后悔。
阇那珊陀本生经第五
469. 大黑本生经 (6)
61.
黑色凶猛可怕，白牙发光闪耀；
被五绳捆绑着，英雄何故你的狗吠叫。
62.
此非为捕猎野兽，乌西那迦啊此将如是；
成为人类灾难，那时大黑将获释。
63.
手持钵盂沙门，剃发披袈裟；
将以犁耕地，那时大黑将获释。
64.
修行苦行者，剃发披袈裟；
当他们行于世间，那时大黑将获释。
65.
上唇垂长结发髻，牙齿污秽尘满头；
催讨债务而行，那时大黑将获释。
66.
诵习吠陀与念诵，祭祀仪轨婆罗门；
为酬劳而献祭，那时大黑将获释。

67.

Mātaraṃ pitarañcāpi, jiṇṇakaṃ gatayobbanaṃ;

Pahū santo [santā (sī.)] na bharanti, tadā kaṇho pamokkhati.

68.

Mātaraṃ pitarañcāpi, jiṇṇakaṃ gatayobbanaṃ;

Bālā tumheti vakkhanti, tadā kaṇho pamokkhati.

69.

Ācariyabhariyaṃ sakhiṃ [ācariyabhariyaṃ sakhābhariyaṃ (sī. pī.)], mātulāniṃ pitucchakiṃ [pitucchayaṃ (sī.), pitucchasaṃ (pī.)];

Yadā loke gamissanti, tadā kaṇho pamokkhati.

70.

Asicammaṃ gahetvāna, khaggaṃ paggayha brāhmaṇā;

Panthaghātaṃ karissanti, tadā kaṇho pamokkhati.

71.

Sukkacchavī vedhaverā, thūlabāhū apātubhā;

Mittabhedaṃ karissanti, tadā kaṇho pamokkhati.

72.

Māyāvino nekatikā, asappurisacintakā;

Yadā loke bhavissanti, tadā kaṇho pamokkhatīti.

Mahākaṇhajātakaṃ chaṭṭhaṃ.

470. Kosiyajātakaṃ (7)

73.

Neva kiṇāmi napi vikkiṇāmi, na cāpi me sannicayo ca atthi [idhatthi (syā.)];

Sukiccharūpaṃ vatidaṃ parittaṃ, patthodano nālamayaṃ duvinnaṃ.

74.

Appamhā appakaṃ dajjā, anumajjhato majjhakaṃ;

Bahumhā bahukaṃ dajjā, adānaṃ nupapajjati [na upapajjati (sī. pī.), nūpapajjati (syā.)].

75.

Taṃ taṃ vadāmi kosiya, dehi dānāni bhuñja ca.

Ariyamaggaṃ samārūha [ariyaṃ maggaṃ samāruha (sī. pī.)], nekāsī labhate sukhaṃ.

76.

Moghañcassa hutaṃ hoti, moghañcāpi samīhitaṃ;

Atithismiṃ yo nisinnasmiṃ, eko bhuñjati bhojanaṃ.

77.

Taṃ taṃ vadāmi kosiya, dehi dānāni bhuñja ca;

Ariyamaggaṃ samārūha, nekāsī labhate sukhaṃ.

78.

Saccañcassa hutaṃ hoti, saccañcāpi samīhitaṃ;

Atithismiṃ yo nisinnasmiṃ, neko bhuñjati bhojanaṃ.

79.

Taṃ taṃ vadāmi kosiya, dehi dānāni bhuñja ca;

Ariyamaggaṃ samārūha, nekāsī labhate sukhaṃ.

80.

Sarañca juhati poso, bahukāya gayāya ca;

Doṇe timbarutitthasmiṃ, sīghasote mahāvahe.

81.

Atra cassa hutaṃ hoti, atra cassa samīhitaṃ;

Atithismiṃ yo nisinnasmiṃ, neko bhuñjati bhojanaṃ.

82.

Taṃ taṃ vadāmi kosiya, dehi dānāni bhuñja ca;

Ariyamaggaṃ samārūha, nekāsī labhate sukhaṃ.

83.

Baḷisañhi so nigilati [niggilati (sī. pī.)], dīghasuttaṃ sabandhanaṃ;

Atithismiṃ yo nisinnasmiṃ, eko bhuñjati bhojanaṃ.

84.

Taṃ taṃ vadāmi kosiya, dehi dānāni bhuñja ca;

Ariyamaggaṃ samārūha, nekāsī labhate sukhaṃ.

85.

Uḷāravaṇṇā vata brāhmaṇā ime, ayañca vo sunakho kissa hetu;

Uccāvacaṃ vaṇṇanibhaṃ vikubbati, akkhātha no brāhmaṇā ke nu tumhe.

86.

Cando ca suriyo ca [sūriyo ca (ka.)] ubho idhāgatā, ayaṃ pana mātali devasārathi;

Sakkohamasmi tidasānamindo, eso ca kho pañcasikhoti vuccati.

87.

Pāṇissarā mudiṅgā ca [mutiṅgā ca (sī. syā. pī.], murajālambarāni ca;

Suttamenaṃ pabodhenti, paṭibuddho ca nandati.

88.

Ye kecime maccharino kadariyā, paribhāsakā samaṇabrāhmaṇānaṃ;

Idheva nikkhippa sarīradehaṃ, kāyassa bhedā nirayaṃ vajanti.

89.

Ye kecime suggatimāsamānā [suggatimāsasānā (sī. pī.), suggatāsisamānā (ka.)], dhamme ṭhitā saṃyame saṃvibhāge;

Idheva nikkhippa sarīradehaṃ, kāyassa bhedā sugatiṃ vajanti.

90.

Tvaṃ nosi ñāti purimāsu jātisu, so maccharī rosako [kosiyo (syā. ka.)] pāpadhammo;

Taveva atthāya idhāgatamhā, mā pāpadhammo nirayaṃ gamittha [appattha (ka. sī. syā. pī.)].



我来帮你翻译这些巴利语偈颂为简体中文：
67.
对于年迈失去青春的
父母亲，
虽有能力却不赡养，
此时黑天将得解脱。
68.
对于年迈失去青春的
父母亲，
愚者将说"你们的"，
此时黑天将得解脱。
69.
当他们在世间对待
师母与女友，
姨母与姑母，
此时黑天将得解脱。
70.
婆罗门们手持
剑与盾牌，
将在路上行凶，
此时黑天将得解脱。
71.
白皮肤的仇恨者们，
粗壮手臂却不显眼，
将制造朋友间的分裂，
此时黑天将得解脱。
72.
当世间充满
欺诈者、骗子，
及邪恶思想者，
此时黑天将得解脱。
第六章 大黑天本生经
470. 憍尸耶本生经（七）
73.
我不买也不卖，
我这里也无积蓄；
这份粥食实在微薄难得，
一碗饭不够两人食用。
74.
从少中应施少，
从中等应施中等，
从多中应施多，
不施舍是不应该的。
75.
憍尸耶啊，我对你说，
应当布施也要享用。
攀登圣道，
独食者得不到快乐。
76.
他的供养是空虚的，
他的努力也是空虚的，
当客人已经入座，
却独自享用食物的人。
77.
憍尸耶啊，我对你说，
应当布施也要享用。
攀登圣道，
独食者得不到快乐。
78.
他的供养是真实的，
他的努力也是真实的，
当客人已经入座，
不独自享用食物的人。
79.
憍尸耶啊，我对你说，
应当布施也要享用。
攀登圣道，
独食者得不到快乐。
80.
人们在湖泊献供，
在伽耶的众多地方，
在多纳与帝姆巴루渡口，
在湍急的大河流处。
81.
在此他的供养，
在此他的努力，
当客人已经入座，
不独自享用食物的人。
82.
憍尸耶啊，我对你说，
应当布施也要享用。
攀登圣道，
独食者得不到快乐。
83.
他吞下了鱼钩，
带着长线与绳索，
当客人已经入座，
却独自享用食物的人。
84.
憍尸耶啊，我对你说，
应当布施也要享用。
攀登圣道，
独食者得不到快乐。
85.
这些婆罗门容貌殊胜，
为何你们有这只狗；
它展现各种不同的色相，
请告诉我们，婆罗门们你们是谁？
86.
月神与日神双双来此，
这位是天界车夫摩多利；
我是三十三天之王帝释，
那位被称为五顶。
87.
手鼓、小鼓，
还有大鼓与铜鼓；
以音乐唤醒他，
醒来后他就欢喜。
88.
所有吝啬且卑鄙，
辱骂沙门婆罗门的人；
舍弃此身躯，
身坏命终将堕地狱。
89.
所有希求善趣，
安住于法、节制与分享的人；
舍弃此身躯，
身坏命终将往善趣。
90.
你是我们前世的亲人，
那时吝啬、易怒、行为邪恶；
我们为了你的利益而来此，
愿你不要因邪恶行为堕入地狱。

91.

Addhā hi maṃ vo hitakāmā, yaṃ maṃ samanusāsatha;

Sohaṃ tathā karissāmi, sabbaṃ vuttaṃ hitesibhi.

92.

Esāhamajjeva upāramāmi, na cāpihaṃ [na cāpahaṃ (sī. pī.)] kiñci kareyya pāpaṃ;

Na cāpi me kiñci adeyyamatthi, na cāpidatvā udakaṃ pivāmi [udakampahaṃ pibe (sī.)].

93.

Evañca me dadato sabbakālaṃ [kāle (ka.)], bhogā ime vāsava khīyissanti;

Tato ahaṃ pabbajissāmi sakka, hitvāna kāmāni yathodhikānīti.

Kosiyajātakaṃ sattamaṃ.

471. Meṇḍakapañhajātakaṃ (8)

94.

Yesaṃ na kadāci bhūtapubbaṃ, sakhyaṃ [sakkhiṃ (sī. pī.), sakhi (syā.)] sattapadampimasmi loke;

Jātā amittā duve sahāyā, paṭisandhāya caranti kissa hetu.

95.

Yadi me ajja pātarāsakāle, pañhaṃ na sakkuṇeyyātha vattumetaṃ;

Raṭṭhā pabbājayissāmi vo sabbe, na hi mattho duppaññajātikehi.

96.

Mahājanasamāgamamhi ghore, janakolāhalasaṅgamamhi jāte;

Vikkhittamanā anekacittā, pañhaṃ na sakkuṇoma vattumetaṃ.

97.

Ekaggacittāva ekamekā, rahasi gatā atthaṃ nicintayitvā [atthāni cintayitvā (syā. ka.)];

Paviveke sammasitvāna dhīrā, atha vakkhanti janinda etamatthaṃ.

98.

Uggaputta-rājaputtiyānaṃ, urabbhassa maṃsaṃ piyaṃ manāpaṃ;

Na sunakhassa te adenti maṃsaṃ, atha meṇḍassa suṇena sakhyamassa.

99.

Cammaṃ vihananti eḷakassa, assapiṭṭhattharassukhassa [assapiṭṭhattharaṇasukhassa (sī.)] hetu;

Na ca te sunakhassa attharanti, atha meṇḍassa suṇena sakhyamassa.

100.

Āvellitasiṅgiko hi meṇḍo, na ca sunakhassa visāṇakāni atthi;

Tiṇabhakkho maṃsabhojano ca, atha meṇḍassa suṇena sakhyamassa.

101.

Tiṇamāsi palāsamāsi meṇḍo, na ca sunakho tiṇamāsi no palāsaṃ;

Gaṇheyya suṇo sasaṃ biḷāraṃ, atha meṇḍassa suṇena sakhyamassa.

102.

Aṭṭhaḍḍhapado catuppadassa, meṇḍo aṭṭhanakho adissamāno;

Chādiyamāharatī ayaṃ imassa, maṃsaṃ āharatī ayaṃ amussa.

103.

Pāsādavaragato videhaseṭṭho, vitihāraṃ aññamaññabhojanānaṃ;

Addakkhi [addasa (syā. ka.)] kira sakkhikaṃ janindo, bubhukkassa puṇṇaṃ mukhassa [bhobhukkhassa ca puṇṇamukhassa (sī.)] cetaṃ.

104.

Lābhā vata me anapparūpā, yassa medisā paṇḍitā kulamhi;

Pañhassa gambhīragataṃ nipuṇamatthaṃ, paṭivijjhanti subhāsitena dhīrā.

105.

Assatarirathañca ekamekaṃ, phītaṃ gāmavarañca ekamekaṃ;

Sabbesaṃ vo dammi paṇḍitānaṃ, paramappatītamano subhāsitenāti.

Meṇḍakapañhajātakaṃ aṭṭhamaṃ.

472. Mahāpadumajātakaṃ (9)

106.

Nādaṭṭhā [nādiṭṭhā (ka. sī. syā. ka.)] parato dosaṃ, aṇuṃ thūlāni sabbaso;

Issaro paṇaye daṇḍaṃ, sāmaṃ appaṭivekkhiya.

107.

Yo ca appaṭivekkhitvā, daṇḍaṃ kubbati khattiyo;

Sakaṇṭakaṃ so gilati, jaccandhova samakkhikaṃ.

108.

Adaṇḍiyaṃ daṇḍayati [daṇḍiyati (syā. pī.)], daṇḍiyañca adaṇḍiyaṃ [adaṇḍiya (niyya), na daṇḍaye (?)];

Andhova visamaṃ maggaṃ, na jānāti samāsamaṃ.

109.

Yo ca etāni ṭhānāni, aṇuṃ thūlāni sabbaso;

Sudiṭṭhamanusāseyya, sa ve voharitu [vohātu (pī.)] marahati.

110.

Nekantamudunā sakkā, ekantatikhiṇena vā;

Attaṃ mahante [mahatte (syā. ka.)] ṭhapetuṃ [ṭhāpetuṃ (sī. syā. pī.)], tasmā ubhayamācare.

111.

Paribhūto mudu hoti, atitikkho ca veravā;

Etañca ubhayaṃ ñatvā, anumajjhaṃ samācare.



我来 完整翻译这些偈颂：
91.
你们确实是为我好，
才如此教导我；
我会照此去做，
因为这都是善意者所说。
92.
我从今天就停止，
我也不会做任何恶事；
我没有什么不可施舍，
我也不会不施而饮水。
93.
帝释天王啊，若我一直这样布施，
这些财富将会耗尽；
那时我将出家，
舍弃所有欲乐。
第七章 憍尸耶本生经
471. 公羊问题本生经（八）
94.
从未在此世间
有过七步之交情，
两个敌人却成为朋友，
结伴而行是为何？
95.
如果你们今天早餐时，
不能回答我这个问题；
我将把你们都逐出国境，
因为愚钝之人无用。
96.
在这可怕的大众集会中，
在人声鼎沸喧闹之时；
我们心神散乱想法纷杂，
无法回答这个问题。
97.
让我们一心一意各自，
独处思考其中含义；
智者们静思默想后，
人中之王啊，就能说出其义。
98.
对于王子和贵族们，
羊肉是可口美味；
他们不给狗肉食，
然而公羊与狗成为朋友。
99.
他们剥羊皮，
为了铺在马背上；
他们不用狗皮，
然而公羊与狗成为朋友。
100.
公羊有弯曲的角，
而狗没有角；
一个吃草一个吃肉，
然而公羊与狗成为朋友。
101.
公羊吃草和树叶，
狗不吃草也不吃叶；
狗会捕兔和猫，
然而公羊与狗成为朋友。
102.
四足动物中有八又二分之一的脚，
公羊有八爪却不可见；
这个为那个遮荫，
那个为这个取肉。
103.
最胜毗提诃王在殿堂上，
看到他们互相供养食物；
国王亲眼目睹这一切，
饥饿者得到满足。
104.
这对我是极大的收获，
家中有如此智者；
他们以善说通达，
问题深奥微妙之义。
105.
我给每位智者各一辆，
骡车和一个富庶村庄；
我因你们的善说，
心中充满最大的欢喜。
第八章 公羊问题本生经
472. 大莲花本生经（九）
106.
未见他人过错，
不论大小一切；
君主不应处罚，
未经自己观察。
107.
若刹帝利不观察，
就实行惩罚；
如生来盲者吃饭，
连带刺一起吞下。
108.
惩罚不该罚的，
不罚该罚的；
如盲人走歧路，
不知平坦不平。
109.
若能于这些事，
无论大小一切；
明察后施教，
此人堪为法官。
110.
不能过分柔软，
也不能太严厉；
要建立大业，
应当兼具两者。
111.
太软弱受轻视，
太严厉招怨恨；
了知这两方面，
应行于中道。

112.

Bahumpi ratto bhāseyya, duṭṭhopi bahu bhāsati;

Na itthikāraṇā rāja, puttaṃ ghātetumarahasi.

113.

Sabbova [sabbo ca (ka. sī. pī.)] loko ekato [ekanto (sī. pī.)], itthī ca ayamekikā;

Tenāhaṃ paṭipajjissaṃ, gacchatha pakkhipatheva [pakkhipetha (syā. aṭṭha.)] taṃ.

114.

Anekatāle narake, gambhīre ca suduttare [gambhīre suduruttare (pī. ka.)];

Pātito giriduggasmiṃ, kena tvaṃ tattha nāmari.

115.

Nāgo jātaphaṇo tattha, thāmavā girisānujo;

Paccaggahi maṃ bhogehi, tenāhaṃ tattha nāmariṃ.

116.

Ehi taṃ paṭinessāmi, rājaputta sakaṃ gharaṃ;

Rajjaṃ kārehi [kāresi (sī.)] bhaddante, kiṃ araññe karissasi.

117.

Yathā gilitvā baḷisaṃ, uddhareyya salohitaṃ;

Uddharitvā sukhī assa, evaṃ [sukhaṃ (pī. ka.)] passāmi attanaṃ [attani (pī. ka.), attanā (syā.), evaṃ ahampi puna sotthibhāvappattaṃ gilitabaḷisaṃ purisamiva attānaṃ passāmīti (aṭṭha. saṃvaṇṇanā)].

118.

Kiṃ nu tvaṃ baḷisaṃ brūsi, kiṃ tvaṃ brūsi salohitaṃ;

Kiṃ nu tvaṃ ubbhataṃ brūsi, taṃ me akkhāhi pucchito.

119.

Kāmāhaṃ baḷisaṃ brūmi, hatthiassaṃ salohitaṃ;

Cattāhaṃ ubbhataṃ brūmi, evaṃ jānāhi khattiya.

120.

Ciñcāmāṇavikā mātā, devadatto ca me pitā;

Ānando paṇḍito nāgo, sāriputto ca devatā;

Rājaputto ahaṃ āsiṃ [ahaṃ tadā rājaputto (sī. syā. pī.)], evaṃ dhāretha jātakanti.

Mahāpadumajātakaṃ navamaṃ.

473. Mittāmittajātakaṃ (10)

121.

Kāni kammāni kubbānaṃ, kathaṃ viññū parakkame;

Amittaṃ jāneyya medhāvī, disvā sutvā ca paṇḍito.

122.

Na naṃ umhayate disvā, na ca naṃ paṭinandati;

Cakkhūni cassa [cakkhūnissa (syā. ka.)] na dadāti, paṭilomañca vattati.

123.

Amitte tassa bhajati, mitte tassa na sevati;

Vaṇṇakāme nivāreti, akkosante pasaṃsati.

124.

Guyhañca tassa nakkhāti, tassa guyhaṃ na gūhati;

Kammaṃ tassa na vaṇṇeti, paññassa nappasaṃsati.

125.

Abhave nandati tassa, bhave tassa na nandati;

Accheraṃ [acchariyaṃ (sī. syā. pī.)] bhojanaṃ laddhā, tassa nuppajjate sati;

Tato naṃ nānukampati, aho sopi [ahāsopi (ka. sī. syā. ka.)] labheyyito.

126.

Iccete soḷasākārā, amittasmiṃ patiṭṭhitā;

Yehi amittaṃ jāneyya, disvā sutvā ca paṇḍito.

127.

Kāni kammāni kubbānaṃ, kathaṃ viññū parakkame;

Mittaṃ jāneyya medhāvī, disvā sutvā ca paṇḍito.

128.

Pavutthaṃ tassa sarati, āgataṃ abhinandati;

Tato kelāyito hoti, vācāya paṭinandati.

129.

Mitte tasseva bhajati, amitte tassa na sevati;

Akkosante nivāreti, vaṇṇakāme pasaṃsati.

130.

Guyhañca tassa akkhāti, tassa guyhañca gūhati;

Kammañca tassa vaṇṇeti, paññaṃ tassa [paññamassa (syā. ka.)] pasaṃsati.

131.

Bhave ca nandati tassa [bhave nandati tassa ca (ka.)], abhave tassa na nandati;

Accheraṃ [acchariyaṃ (sī. syā. pī.)] bhojanaṃ laddhā, tassa uppajjate sati;

Tato naṃ anukampati, aho sopi [pahāsopi (ka. sī. syā. ka.)] labheyyito.



我来完整翻译这些偈颂：
112.
虽爱欲者多言语，
恶人也多言语；
国王啊，为了女人，
你不该杀害儿子。
113.
全世界在一边，
这女人在一边；
因此我将实行，
去把他投入狱。
114.
在多重地狱中，
深邃难以超越；
被推下山崖时，
你为何没死去？
115.
那里有一大龙，
展开颈冠力大无穷；
用身躯接住我，
因此我得以不死。
116.
来吧，王子，
我送你回家；
贤者啊去统领国土，
何必住在林中？
117.
如吞下鱼钩后，
能拔出带着血；
拔出后得安乐，
我见自己如是。
118.
你说什么是鱼钩，
你说什么带着血；
你说什么被拔出，
被问时请告诉我。
119.
我说欲望是鱼钩，
象马财富带着血；
我说放弃是拔出，
刹帝利啊要如是理解。
120.
旃遮摩纳为我母，
提婆达多为我父；
阿难是那智慧龙，
舍利弗是那天神；
我曾是那王子，
如是持守本生。
第九章 大莲花本生经
473. 友与敌本生经（十）
121.
做什么样的事，
智者如何努力；
见闻后明智者，
如何知道敌人。
122.
见他不以微笑迎接，
也不表示欢迎；
不与他目光相对，
而是采取对立态度。
123.
亲近他的敌人，
不亲近他的朋友；
阻止赞美他的人，
称赞辱骂他的人。
124.
不告诉他秘密，
不保守他的秘密；
不赞赏他的作为，
不称道他的智慧。
125.
他衰败时欢喜，
他兴盛时不喜；
得到稀有食物，
不记得分给他；
因此不怜悯他，
也不愿他得到。
126.
这十六种表现，
存在于敌人身上；
智者从见闻中，
由此可知敌人。
127.
做什么样的事，
智者如何努力；
见闻后明智者，
如何知道朋友。
128.
记挂他的离别，
欢迎他的归来；
对他亲切关怀，
言语表示欢喜。
129.
亲近他的朋友，
不亲近他的敌人；
制止辱骂他的人，
赞赏称赞他的人。
130.
向他吐露秘密，
为他保守秘密；
赞赏他的作为，
称道他的智慧。
131.
他兴盛时欢喜，
他衰败时不喜；
得到稀有食物，
记得要分给他；
因此怜悯于他，
愿他也能得到。

132.

Iccete soḷasākārā, mittasmiṃ suppatiṭṭhitā;

Yehi mittañca jāneyya [mittaṃ sujāneyya (pī. ka.)], disvā sutvā ca paṇḍitoti.

Mittāmittajātakaṃ dasamaṃ.

Dvādasakanipātaṃ niṭṭhitaṃ.


132.
这十六种表现，
确实存在于朋友身上；
智者从见闻中，
由此可知朋友。
第十章 友与敌本生经
十二集终



Tassuddānaṃ –

Lahucitta sasāla kasanti puna, atha kāma dasakhaluṭṭhānavaro;

Atha kaṇha sukosiya meṇḍavaro, padumo puna mittavarena dasāti.

这是摘要：
轻心与娑罗又柯桑，
复有欲十咖卢善生；
黑天憍尸耶公羊胜，
莲花与善友成十章。
【这是对前面十个本生经的摘要，依次提到了：轻心、娑罗、柯桑、欲望、咖卢、黑天、憍尸耶、公羊、莲花和善友这十个故事。】


